Meinkampfgeita
PĒTERIS LAUVA
VAI TAMDĒĻ BIJ' PĒRKONAM
DAUGAVU RAKT?...
Rīga, 2002. gads
Lai mūžīga Daba un Cilvēks mūžos,
Šo Dabu izlolot var,
Vien laikmetu simti gadsimtos žūžos,
Tās vērtības, Garu, kas skar.
Ieva Priede. Dzejoļu krājums "Dvēseļu ceļojums". 21.02.1994.
Sacerējums ir veltīts manam tēvam − Rūdolfam Aleksandram Lauva, manai mātei Alisei Lauva (dzim. Zariņai), manai tantei − Otīlijai Zariņai, un citu man dārgu un tuvu cilvēku piemiņai. Veltīts cilvēkiem, kuri bija arī man tuvi un dārgi, veltīts Baltijas jūrai, Latvijas upēm un ezeriem, kur daudz gadus ir makšķerējis zivis mans tēvs, kuru krastos ir sēdējušas un priecājušās par brīnišķīgo Latvijas dabu mana māte, manas tantes, onkuļi un mani draugi.
Rīgā, 2002. gada augustā, Pēteris Lauva
Satura rādītājs
2. Mana tēva un tantes Otīlijas dzīves gājums
3. Par "makulatūru" vectēva bēniņos
4. Iekšlietu ministrijas un preses aktivitātes
5. Masu saziņas līdzekļu darbošanās
6. Gadi lielinieku ideju pavēnī
© LR izdevniecība Vizītkarte. 2002.
Pēteris Lauva: Vai tamdēļ bij' Pērkonam Daugavu rakt?...
© Atbildīgais par izdevumu Pēteris Lauva,
tehniskais redaktors Mareks Justs.