Mana cīņa
ĀDOLFS HITLERS
Preses relīzes
1995. gada 4. maijs
«Neatkarīgās Cīņas» pielikums LITERATŪRA. MĀKSLA. MĒS
Ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani sarunājas Egīls Ermansons
– Ko jūs domājat par neparasto jaunumu mūsu grāmatniecībā, par Ādolfa Hitlera Mein Kampf latvisko variantu Mana cīņa, kas izdota 10 000 eksemplāros?
– Hmm, te varētu būt divi viedokļi. Politiķiem, diplomātiem, vēsturniekiem tā ir vajadzīga.
– Negribu liekuļot, tikko es uzzināju, ka tā ir pārdošanā, tūlīt aizgāju un nopirku, lai beidzot uzzinātu, kas tur ir iekšā.
– Es tagad lasu angļu autora Bulloka grāmatu Hitlers un Staļins, kas iznākusi krievu valodā. Ne tik daudz šo vārdu dēļ, bet drīzāk lai izprastu vēstures procesus šajā gadsimtā. Tas ir vajadzīgs, lai nepieļautu kļūdas nākotnē. Mēs esam lamājuši gan vienu, gan otru, bet pašus procesus par maz esam analizējuši. Un Bulloks bieži atsaucas uz Mein Kampf. Vienu gan gribu īpaši uzsvērt – šai grāmatai būtu vajadzīgi zinātniski ievadvārdi un nopietni zinātniski komentāri. Tas ir nepiedodams trūkums. Ja to lasīs jaunieši, nav skaidrs, ko viņi tur sapratīs. Vai aizliegt šo grāmatu? Grāmatas ir dedzinātas un aizliegtas daudzos laikmetos. Vai mums vajag iet šo ceļu? Es nezinu. Domāju, ka ne. Mums drīzāk jāiet pārliecināšanas, izpratnes un izziņas ceļš. Ko mēs panāksim ar aizliegšanu? Katrs, kas ir gribējis, šo grāmatu sen ir dabūjis. Tādi kūtrāki lasītāji kā jūs un es gaidām, kad parādīsies tieši uz letes. Ja to nevarētu izdot šeit, atvestu no citām valstīm.