Mana cīņa
ĀDOLFS HITLERS
Preses relīzes
«Diena»,
Ojārs J. Rozītis
Minstere, 7.jūn.
«Apgāds nedrīkstēja publicēt Mein Kampf»
Pret apgādu Vizītkarte, kas šā gada maijā mēģināja izplatīt Ādolfa Hitlera grāmatas Mein Kampf (Mana cīņa) variantu latviešu valodā, iespējams, Vācija cels sūdzību par autortiesību un izdevējtiesību pārkāpšanu. Par to Dienu informēja Bavārijas Finansu ministrijas preses pārstāvis.
Izrādās, ka līdz Otrā pasaules kara beigām šīs tiesības piederējušas Ā. Hitlera vadītās NSDAP (Nacionāl-sociālistiskā vācu strādnieku partija) centrālajam apgādam Franz-Eher-Nachfolger GmbH Minhenē. Taču pēc tam amerikāņu okupācijas zonas pārvalde tās nodevusi Bavārijas īpašumā. Kopš tā brīža Mein Kampf materiāla izmantošana bez pavalsts atļaujas nozīmē autortiesību un izdevēja tiesību pārkāpumu.
Lai aizkavētu šīs «grāmatas lietošanu nevietā un darbotos pret nacionālsociālistisku uzskatu nekritisku izplatīšanu», jebkurā gadījumā tiekot liegta Mein Kampf pilnīgā teksta pārpublicēšana kā Vācijā, tā arī ārzemēs, paskaidroja Bavārijas Finansu ministrijas preses pārstāvis.
Tas iekļaujot arī juridiskus soļus pret Ā. Hitlera grāmatas nelegāliem izdevumiem. Šajā sakarā tika norādīts uz diviem gadījumiem Zviedrijā. 1970. gadā nesekmīgi beidzās Bavārijas valdības mēģinājumi tiesas ceļā aizkavēt apgāda Askild & Kernekull izdotā pārpublicējuma izplatīšanu – tai neizdevās atspēkot otras puses apgalvojumu, ka tiesības nopirkusi no Medin apgāda, kas savukārt vēl pirms kara beigām ar toreizējiem īpašniekiem bija slēdzis līgumu par materiāla izmantošanu.
Toties cerīgāk Bavārijas valdība vērtē pašreiz ievadītos pasākumus pret Hegglund apgādā iznākušo Mein Kampf jaunizdevumu – te pretrunīgas izziņas par autortiesībām vien liecinot par to, ka runa esot par nelikumīgu publikāciju. Grāmatas eksemplāri esot jau konfiscēti, prāva, iespējams, sākšoties rudenī.
Kā Dienai paskaidroja pavalsts Finansu ministrijas preses pārstāvis, informācija par Mein Kampf publicēšanu Latvijā esot saņemta pirms pāris nedēļām no kāda Zviedrijas advokāta. Jau esot sākta ar VFR Ārlietu ministriju saskaņota rīcība. Vispirms ar Vācijas vēstniecības Rīgā palīdzību tikšot noskaidroti lietas apstākļi un juridiskā situācija. Tam sekošot novērtējums par to, kādas izredzes varētu būt tiesas darbiem un vai tādi no ārpolitiskā viedokļa ir lietderīgi.